5. lēmuma projekts

Līdz ar apsaimniekotāja maiņu 2013. gadā, tika pārslēgti apsaimniekošanas līgumi, kuri vairs neietvēra iekšējās kartības noteikumus, tomēr laika gaitā aktualizējās jautājums par iekšējās kārtības noteikumu esamību.

Noteikumi 2013./2014.g tika nodoti lēmuma pieņemšanai, tomēr zemās aktivitātes dēļ nebija pieņemti. Noteikumi, par kuriem jāpieņem lēmums, ir pamatā pārrakstīti iepriekšējā apsaimniekošanas līgumā iekļautie noteikumi, kas papildināti ar dažiem ierosinājumiem, kas apkopoti pēdējo gadu sarakstēs, proti:

- koplietošanā esošajā daļā izvietotajā rotaļu laukumā pārvietoties ar velosipēdiem vai tiem pielīdzināmiem rotaļu pārvietošanās līdzekļiem, kas var apdraudēt citus rotaļu laukuma apmeklētājus vai bojāt rotaļu laukuma aprīkojumu (apgaismojumu un rotaļu aprīkojumu) (6.11);  

6.11. punkts bija iepriekšējā apsaimniekotāja līgumā, un principā nepieciešamība pēc šiem noteikumiem pirmām kārtām izgaismojās dēļ šī punkta. Jo vieni vecāki bažījās par savu bērnu drošību rotaļu laukumā un lūdza nebraukt ar velosipēdiem pa rotaļu laukumu, citi savukārt apelēja, ka nekur nav aizliegts braukt ar velosipēdiem pa rotaļu laukumu.

- novietot dažāda veida priekšmetus, kas varētu traucēt vai traucē citu Īpašnieku tiesību brīvi izmantot Koplietošanā esošo daļu (kastes, riepas, velosipēdi, bērnu ratiņi, slēpes, ragavas u.tml.) 

1) kāpņu telpas ir evakuācijas izejas un to izmantošana dažādu mantu novietošanai nav pieļaujama no ugunsdrošības viedokļa;

2) ir kāpņu telpas, kurās vienlaikus novietoti pat 4 un 5 bērnu ratiņi, skrejriteņi, trīsriteņi un citiem ir faktiski neiespējami tikt garām, gan ar iepirkumu somām, gan arī citiem vecākiem ar savu bērnu un mazuļa ratiem (vizuāls piemērs attēlā);

3) novietotie priekšmeti kāpņu telpā apgrūtina kāpņu telpu uzkopšanu;

4) apsardzes firma vairākkārt norādījusi, ka dažādu nereti dārgu zīmolu velosipēdu, bērnu ratiņu un rotaļlietu atstāšana vējtverī, papildus piesaista zagļu uzmanību un interesi par šīm mantām.

[pavasarī ir iecerēts sarīkot mājā talku, kurā kopā sanākam izrevidējam noliktavas telpas, lai varētu katra kāpņu telpa normāli izmantot savu noliktavu, iespējams daudz kas tur ir lieks un sen aizmirsts, no kā varam atbrīvoties]

- Bez saskaņošanas ar pārējiem izmantot dzīvokli kā pakalpojumu sniegšanas iestādi ar intensīvu apmeklētāju plūsmu (1.2) (bija bēdīgā pieredze ar bērnudārzu 4. Kāpņu telpā),  bez saskaņojuma ar pārējiem koplietošanā esošo daļu izmantot komercdarbība (6.12.), piemēram, bērnudārza ierīkošanai.

1) Mājā jau savulaik bija ierīkots bērnudārzs, un bija sūdzības, ka bērnudārza bērni ņem nost mājas iedzīvotāju bērniem privātās mantas, auklītes izlikās neredzam, kad mājas bērniem tiek darīts pāri, auklītes lūdza bērnus atstāt rotaļu laukumu, jo tagad ir bērnudārza laiks lietot bērnudārzu u.tml;

2) Kāpņu telpā, kurā ierīkots bērnudārzs regulāri lūza durvis un slēdzenes mehānisms, jo šī kāpņu telpa bija padarīta par gandrīz vai ēkas daļu ar sabiedriskas ēkas funkciju ar intensīvu apmeklētāju plūsmu, bet mājas aprīkojums nav domāts tik intensīvai noslodzei. Par šiem remontiem maksāja visi;

3) Kāpņu telpa pirmajā stāvā bērnudārza bērni atstāja savus mazos transportlīdzekļus, zābaciņus un citas līdzpaņemtās lietas, līdz ar to mājas iedzīvotājiem apgrūtinot pārvietošanos pa kāpnēm;

4) kāpņu telpā mītošie sūdzējās, ka no agri rītiem bērnudārza bērnu vecāki bieži kļūdaini zvanījuši uz citu dzīvokļu namruņiem, lai viņus ielaiž kāpņu telpā....;

5)   Arī rotaļu laukums tika pastiprināti ekspluatēts, bet par tā uzturēšanu solidāri maksā visi dzīvokļu īpašnieki, kamēr viens īpašnieks sedz tikai 1/145  daļu, bet vienlaikus izmanto kopīpašumu savā komercdarbībā un gūst peļņu

6) jautājums kļuvis aktuāls, jo pašlaik ss.com banka tirgo 1. stāva dzīvokli, kuram ir atsevišķā ieeja ar piezīmi, ka piemērots bērnudārza izveidei... (skatīti attēlu) nākotnē var izveidoties paradoksāla situācija, ka  brūkošās uzbrauktuves, kas ir kopīpašums, remontu agri vai vēlu veic (apmaksā) visi dzīvokļu īpašnieki, bet šo atsevišķo ieeju izmanto īpašuma jaunais īpašnieks savā komercdarbībā, faktiski sedzot izmaksas proporcionāli sava īpašuma platībai, bet gūstot peļņu izmantojot šo ieeju savā komercdarbībā.

- diennakts laikā no pulksten 21:00 līdz 10:00, kā arī brīvdienās vai Latvijas Republikā noteiktajās svētku dienās atsevišķā īpašumā veikt remontdarbus un/vai pārbūves darbus, kas rada troksni un/vai griestu, sienu vai grīdu vibrāciju, kuru rezultātā varētu tikt vai tiek traucēti citi īpašnieki. Izņēmumi šim apakšpunktam ir darbi, kas nepieciešami, lai novērstu ārkārtas apstākļus, kuru rezultātā var tikt nodarīti zaudējumi citiem īpašniekiem vai Koplietošanā esošajai daļai (1.3.);

1) runa ir par remonta trokšņiem, proti, “veikt remontdarbus un/vai pārbūves darbus, kas rada troksni un/vai griestu, sienu vai grīdu vibrāciju, kuru rezultātā varētu tikt vai tiek traucēti citi īpašnieki”.  Šeit nebūtu vietā piemērs par žalūziju pieskrūvēšanu reģipša sienai, bet par flīžu demontāžu ar perforatoru, iekšējo sienu demontāžu  u.tml.;

2) MK noteikumos (MK noteikumi Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība) attiecība uz remontdarbu trokšņiem figurē laika ierobežojums šāda redakcijā  “remontdarbiem, kas tiek veikti dienas un vakara laikā (no plkst. 7.00 līdz 21.00), un būvdarbiem, kuri saskaņoti ar vietējo pašvaldību”, līdz ar to šis laika ierobežojums nav pretrunā ar vispārīgo normatīvo regulējumu;

3) šāds 1.3. punkta formulējums neaizliedz veikt piemēram krāsošanas, tapešu līmēšanas vai špaktelēšanas darbus, kas nerada pārlieku lielu troksni un vibrācijas.

4) pārlasot iepriekšējās diskusijas, skaidri iezīmējas laiks plkst. 21.00, pēc kura trokšņošana nav vēlama.

Iekšējās kārtības noteikumus nevajadzētu uztvert kā vēlmi iedibināt kādu dzelžainu kārtību, bet drīzāk formulēt vispārpieņemtas un saprotamas lietas vienuviet, kas kalpo kā vadlīnijas, kas mūsu mājā ir pieņemams un kas nav.

Attiecība uz sodu, nav pašmērķis kādu ķert un uzreiz sodīt, tas vairāk ir mehānisms, ja kāds rīkojas ļaunprātīgi, radot nekārtības un kaitējumu, pārkāpums ir ilgstošs un nekādiem citiem līdzekļiem (rakstiski aizrādījumi, brīdinājumi) nav iespējams piespiest izbeigt pārkāpumu.

Atpakaļ